Esmu pateicīga dalīties un, kopā ar meitenēm, piedzīvot nometnes Latvijā un ārpus tās. Nereti man jautā, kas īsti ir tajās nometnēs? Nometnē katra saņem to, pēc kā ir atbraukusi. Vienai tās ir jaunas draudzības, otrai tas ir brīdis sev, vēl kādai vieta, kur rodas jaunas idejas, sadarbības, utt.
Nometnēs notiek maģija, patiesībā reizēm kādu brīdi būt nometnē nav vienkārši, jo, atejot no ikdienas skrējiena, Tu ieraugi sevī arī kādu savu “tarakānu”. Labā ziņa, ka beidzot to ieraugi un ir cerība, ja būsi drosmīga, vari to iepazīt un samīļot!
Dīvains nosaukums tā Egomāne... arī to es nereti dzirdu. Bet, ja tā no sirds cilvēks aizdomājas, tad patiešām var saprast, ka viss sākas ar sevi pašu, ar savu Ego, Es iepazīšanu, saprašanu un pieņemšanu. Viena man mīļa atziņa: "Mēs vieni atnākam un vieni aizejam''.
Tā nu ir radies arī Egomānes sauklis, un novēlu to ikvienam piedzīvot: Mīlu sevi! Mīlu savu es!
Aija
